VÄsturiskajam romÄnam ir savi loÄ£iski ierobežojumi, lai attÄ«stÄ«tu sižetu. NevajadzÄtu bÅ«t viegli sÄkt rakstÄ«t Å”Äda žanra romÄnus daudzu autoru pieejÄ, piemÄram, Stephen King, paziÅoja par zinÄmas varoÅu autonomijas aizstÄvjiem. Ir skaidrs ka ja ļaujat personÄžam domÄt, rÄ«koties, pÄrvietoties un mijiedarboties tÄ, kÄ viÅÅ” sev jautÄ, jÅ«s varat saskarties ar dažÄm problÄmÄm virzÄ«t sižetu uz kaut kÄdÄm minimÄlÄm sÄkotnÄji sagaidÄmajÄm takÄm.
Bet pretÄ« varoÅi vienmÄr iejauksies viegli un absolÅ«ti patiesi, kÄ kaimiÅÅ”, kuru lasÄ«tÄjs varÄtu izspiegot... PanÄkt, lai sižets galu galÄ paspÄ«dÄtu kÄ organizÄta konstrukcija, ar pilnu jÄgu, kas aprÄ«kota ar pavÄrsieniem un perfekti noslÄgtu vai brÄ«niŔķīgi suÄ£estÄjoÅ”u nobeigumu, bÅ«s vairÄk pateicoties jÅ«su iztÄles spÄjÄm un pietiekami kritiska sajÅ«ta, kas galu galÄ nosaka, ka jÅ«s, iespÄjams, esat sabojÄjies. Jo, ja jums nav iztÄles, un jÅ«s neesat ar mieru pamest romÄnu pusceļÄ, labÄk nav veltÄ«t sevi rakstÄ«Å”anai.
Jau miruÅ”ais Wilbur Smith ViÅam piemita Ŕī iztÄles spÄja, un viÅÅ” arÄ« uzdroÅ”inÄjÄs rakstÄ«t par vÄsturiskiem noslÄpumiem ar divkÄrÅ”Äm grÅ«tÄ«bÄm pÄrorientÄt vai pielÄgot sižetu, pamatojoties uz sižeta vajadzÄ«bÄm un vÄsturiskiem uzspiedumiem. Tur tÄ nekÄ nav. Es nezinu, vai tas nozÄ«mÄtu sižeta galvassÄpes un dažus atvilktnÄs pamestus romÄnus, kas varÄtu iznÄkt pÄc viÅa pazuÅ”anas. TaÄu patiesÄ«ba ir tÄda, ka viÅa vairÄk nekÄ 30 romÄni liek domÄt, ka viÅÅ” ir apguvis lÄ«dzsvaru starp radoÅ”o un reÄlo ietvaru.
Äfrikas vÄsture ir ļoti unikÄlu stÄstu summa, sÄkot no cilÅ”u lÄ«dz koloniÄlajai. Katras Äfrikas valsts vÄsture ir uzrakstÄ«ta kÄ Ä«sts romÄns. UN Wilbur Smith ViÅÅ” prata izmantot rifu sniegtÄs priekÅ”rocÄ«bas, lai sniegtu mums neskaitÄmus piedzÄ«vojumus un neprÄtÄ«gus noslÄpumus.
Top 3 labÄkie Vilbura Smita romÄni
Kad lauvas Äd
Ja pastÄv viena un to paÅ”u atŔķirÄ«bu valsts ar pÄrÄjiem Äfrikas kontinenta Å”tatiem, tÄ ir DienvidÄfrika. PortugÄļi, holandieÅ”i, briti, vÄcieÅ”iā¦ puse Eiropas atstÄja savu zÄ«mogu uz vienas valsts.
LÄ«dz brÄ«dim, kad DienvidÄfrika, Ŕķiet, kļuva par valsti ar muguru pret pÄrÄjo kontinentu, kur pamatiedzÄ«votÄju ciltis tika pÄrceltas uz otro lÄ«meni kÄ pilsoÅi. Å ajÄ romÄnÄ mÄs esam XNUMX. gadsimta rÄ«tausmÄ. Valsts joprojÄm ir vieta, kuru Eiropas kolonisti alkst izmantot visos lÄ«meÅos.
Å ona Kortnija, piedzÄ«vojumu meklÄtÄja un Ŕīs mistiskÄs telpas mīļotÄja raksturs Äfrikas dienvidu daļÄ. Ar Å”o romÄnu sÄkÄs piedzÄ«vojumu sÄga, kas arÄ« attÄlo konkrÄto kultÅ«ru sadursmes laiku, Å”o slÄpto konfliktu dabas vidÅ«, kas pÄrvÄrtÄs par kolonizatoru paradÄ«zi.
SvÄtÄ upe
Es nesen runÄju par Terenci moix, protams, fantastikas rakstnieks, kurÅ” SpÄnijÄ visvairÄk pievÄrsies vecÄs NÄ«las tÄmai. Nav tÄ, ka starp kÄdu autoru un citu bÅ«tu kÄda tematiska saskaÅa, bet patiesÄ«ba ir tÄda, ka abi sniedz atŔķirÄ«gu pÄrskatu par Å”o tÅ«kstoÅ”gades kultÅ«ru.
BrÄ«niŔķīgi izdomÄjumi, kas tiek lasÄ«ti atseviŔķi, veido ļoti pilnÄ«gu scenÄriju, kas apstÄjas varoÅa brÄ«dÄ« vai rada trakulÄ«gu sižetu, atkarÄ«bÄ no viena vai otra autora gadÄ«juma. Å ajÄ romÄnÄ RĆo Sagrado, labÄkais no triloÄ£ijas, ko Vilburs beidzot uzrakstÄ«ja, lÄ«dz Å”im mÄs atklÄjam ļoti Ä«paÅ”u raksturu: Taitu.
Tas ir par einuhu, kas kalpo faraona galmam, kuram izdodas mÅ«s izvest cauri meistarÄ«gam noslÄpumu, vardarbÄ«bas un kaislÄ«bu tÄ«klam ar tÅ«kstoÅ”gades civilizÄcijas spožumu, kas, Ŕķiet, dzirkstÄ« no katras lappuses.
Hantera liktenis
Daži citi Wilbur lasÄ«tÄji met man galvu, kad es izceļu Å”o romÄnu kÄ vienu no viÅa labÄkajiem. Bet man tas ir bez Å”aubÄm.
DarbÄ«ba sÄkas 1913. gadÄ. Leons Kortnijs (jÅ«s zinÄt, no Kortnijas sÄgas, kas sÄkÄs ar āKad lauvas Ädā) apgalvo, ka viÅa senÄu piedzÄ«vojumu un kaislÄ«gais gars. MÅ«su draugs Leons ir iesaistÄ«ts Å”ajÄ romÄnÄ apÅÄmÄ«gÄ lomÄ starp kaislÄ«bÄm un jÅ«tÄm.
No vienas puses, viÅÅ” uzskata, ka tas ir viÅa valsts dÄļ, un, no otras puses, Evas atklÄjums viÅam paveras kÄ neatÅemama mÄ«kla. RÄ«cÄ«bas pilns romÄns ar seksa ainÄm, lai aizdedzinÄtu asinis un lÄ«kloÄus, kas parÄdÄs kÄ pierÄdÄ«jums liktenim, kas apÅÄmies izvilkt no Leona savu patieso es ...
Š”ŃŃŠ°Ń Š¾ŃŠµŠ½ Š°Š²ŃŠ¾Ń.ŠŠ°Š»ŠŗŠ¾, ŃŠµ Ń Š¾ŃŠ° ŠŗŠ°ŃŠ¾ Š³-Š½ Š”Š¼ŠøŃ ŃŠ° ŃŠ¼ŃŃŃŠ½Šø.ŠŠ°Š³ŃŠ±Š°, Š¾Š³ŃŠ¾Š¼Š½Š° Š·Š°Š³ŃŠ±Š°.ŠŠ¾ŃŠøŠ²Š°Š¹ŃŠµ Š² Š¼ŠøŃ, Š³-Š½ Š”Š¼ŠøŃ.ŠŠ°Š½Š¾ ŠøŠ·Š“Š°ŃŠµŠ»ŠøŃŠµ Š² ŠŃŠ»Š³Š°ŃŠøŃ ŃŠµ ŃŠµŃŃŃ Š“Š° ŠøŠ·Š“Š°Š“Š°Ń Š¾ŃŠµ Š¾Ń ŠŗŠ½ŠøŠ³ŠøŃŠµ Š¼Ń Š½Š° Š±ŃŠ»Š³Š°ŃŃŠŗŠø ŠµŠ·ŠøŠŗ
Es rakstÄ«Å”u emuÄrus daudzas reizes, lai komentÄtu. ŠŠ° Š¶ŠøŠ²ŠµŠµ Š£ŠøŠ»Š±ŃŃ Š”Š¼ŠøŃ!