Starp Margaret Atwood un Ruth Ozeki, pašreizējā Kanādas literatūra ir universāla un izplatās visos žanros un avangardā. Rutas Ozeki gadījumā viņas stāstījuma nospiedums uzsprāgst ar to satraucošo kritiķa sajūtu, kas, šķiet, nezina, kā viņu atrast, pārsniedzot vieglo “pašreizējā naratīva” norādi. Bet patiesība ir tāda, ka burtu speciālistiem ir taisnība. Jo Ozeki ir kas cits.
Pašreizējie stāsti noteikti. Bet aizmiglojot visu aiz miglas, kas spēj pārzīmēt realitāti, vai iegremdēt viņu stāstus mulsinošajā miglā, kas rodas uz sliekšņa starp reālismu un fantāziju. Precīzi otas triepieni, kas pamodina atsvešināšanos no ikdienas. Uzbrukumi no apziņas uz zemapziņu, pateicoties empātijai, kas sākotnēji tika pasniegta kā draudzīgs elements, lai beidzot parādītos satraucošajam. Tieši tajā vietā, kur rakstnieks tevi pārspēj ar KO.
Šādi Ozekim izdodas iekarot sižetus, kurus tikai lasīšana var atšķirt no jebkura cita veida izklaides vai mākslas. Jo padarīt vārdus maģiskus ir ļoti maz autoru uzdevums.
Populārākie Rūtas Ozeki romāni
Formas un tukšuma grāmata
Gadu pēc sava mīļotā džeza mūziķa tēva nāves pusaudzis Benijs Ohs sāk dzirdēt balsis. Balsis nāk no viņa mājā esošiem priekšmetiem: kedas, saplīsušu Ziemassvētku rotājumu, novītušu salātu gabala. Lai gan Benijs nesaprot, ko lietas saka, viņš uztver emocijas, ko tās pauž; Daži ir patīkami, piemēram, klusa murrāšana vai murmināšana, savukārt citi ir ļaunprātīgi, dusmīgi un sāpju pilni. Kad māte sāk piespiedu kārtā krāt mājās lietas, balsis kļūst par kliedzienu.
Sākumā Benijs cenšas tos ignorēt, bet drīz vien balsis viņu izdzen no mājas, uz ielas un skolā, galu galā dzenot patvērumu lielas publiskās bibliotēkas klusumā, kur priekšmetiem piemīt manieres un viņi runā angliski. .čukst. Tur Benija iemīlas aizraujošā ielu māksliniekā ar mājas sesku, kurš bibliotēku izmanto kā skatuvi savām izrādēm. Viņš satiek arī bezpajumtnieku filozofu-dzejnieku, kurš mudina viņu uzdot svarīgus jautājumus un atrast savu balsi starp visiem citiem.
Bet viņš atrod arī savu Grāmatu, runājošu objektu, kas stāsta par Benija dzīvi un māca viņam klausīties lietas, kas patiešām ir svarīgas.
Forma un tukšuma grāmata apvieno neaizmirstamus varoņus, aizraujošu sižetu un dinamisku tēmu traktējumu, sākot no džeza un klimata pārmaiņām līdz mūsu pieķeršanās materiālajam īpašumam. Tā ir Ruta Ozeki savā labākajā izpausmē: drosmīga, cilvēciska, dvēseliska.
Spārnu plivināšanas tauriņa efekts Japānā
Atkāpjoties no labi zināmās "aksiomas", kas izskaidro visneprognozējamākās notikumu sakarības no šķietami anekdotiskā, Ozeki iepazīstina mūs ar mūsu dienu transformējošu sakritību. Tauriņš vairs nav tik tālu, un arī tā spārnu sitieni nav tik niecīgi. Viss mūs vieno globālajā pasaulē līdz visnegaidītākajām robežām. Iekšējie stāsti no šejienes uz turieni ir saistīti kā perfekti āķi, kas vairs nav ikdienišķi.
Rūta Ozeki ir japāņu izcelsmes universitātes literatūras profesors, kurš dzīvo Vankūverā. Kādu pēcpusdienu, pastaigājoties pa pludmali, viņš atrod pusdienu kastīti, kurā ir vēstules un dienasgrāmata, kas pieder pusaudzim Naoko Jasutami.
Tas ir par 2011. gadā Japānā notikušā cunami atliekām. Dienasgrāmatā, kuru Rūta dedzīgi lasa, Nao stāsta par savu grūto dzīvi Japānā, savām raizēm, kā arī par ģimeni, kuru vada viņas vecvecmāmiņa Džiko, 104 gadus vecs. vecums. Rūta mēģinās atklāt, kas ir patiesība Nao stāstā un vai jaunā sieviete izdzīvoja katastrofā. Unikāls romāns tīrākajā stilā Murakami, satraucoša, neapstrādāta un izsmalcināta, kas iepriecinās aktuālās ārzemju literatūras cienītājus.
