Sliktākais, kas ir radītājs, ja nav laika, parasti ir tas, ka dedzīgākā sabiedrības piekrišana notiek tieši tad, kad cilvēks jau audzē malvu.
Leģenda par Lūciju Berlīni kā nolādēto rakstnieci, kas būvēta no ģimenes izraušanas un nostiprinājusies viņas vētrainajā emocionālajā dzīvē, kļuva par absolūti brīva radītāja emblēmu, stingru apņemšanos dzīvot ārkārtējos eksperimentos, kas viņu vadīja pēc intensīvas eksistences visi iespējamie traģiskā un arī komiskā aspekti.
Stila un stāstījuma formāta būtiskā paralēle ar Reimonds Kārvers iedziļinās domās, ka tikai tie, kas apmeklē elli, var radīt skaistākos stāstījumus, kas visā apjomā izprasti vēlāk, kad šķiet, ka katra laikmeta ierobežojumus ir iekarojis attāls laiks un telpa.
Un tā šis apjoms ar vairāk nekā divdesmit stāstiem par kaislīgo skolotāju un tīrīšanas sievieti, par visām tām sievietēm, kuras negaidīti bija Lūcija Berlīne savā histrioniskajā caurbraukšanā pa pasauli, turpinās līdz pat šai dienai.
Stāsti, kas, tiklīdz viņi izglābj laimes momentuzņēmumus, drīz pēc tam, kad iegrimst melanholijā (tāda skumju laime, ko tikai lieliski radītāji prot izraisīt prozā kā dzejoļus dvēselei).
Savā drudžainajā dzīves piedzīvojumā Lūcija bija tikpat daudz varoņu kā tie, kas parādās šajos stāstos. Nakts paradīzē rada skumju un prieka jutīgumu, ilgas pēc tā, kas nekad nebūs, un bauda nenozīmīgo. Starp šo stāstu lappusēm mēs ciešam apjukumu un cilvēka dabas skarbo realitāti tās vissarežģītākajā saprāta aspektā, un vēlāk mēs atklājam visnoderīgāko filozofiju, lai pārvarētu jebkuru transu. Lūcijai Berlīnei viņas personāži ir absolūti dvēseles varoņi, dvēsele, kas pakļauta visām savām iespējām no vienkāršas pasaules, kas vienmēr ir maza un vienmēr lemta izmisumam.
Tagad jūs varat iegādāties grāmatu A Night in Paradise, kas ir jauna aizraujošās Lucia Berlin stāstu daļa, šeit:
1 komentārs par tematu "Nakts paradīzē, Lūcija Berlīne"