Ārpus vēsuma Murakami, rakstniekiem patīk Josimoto o Šimazaki Tie parāda, ka japāņu literatūra ir arī lielu stāstītāju jautājums, kas atbild par visu kultūras notikumu transversālo universālumu. Nekas pretenciozāks savā paziņojumā nav tik efektīvs savā realitātē. Jo labākā sintēze ir sajaukums starp kultūrām. Spēja izbaudīt iztēli, kas pārnesta uz papīra no kultūras paziņojumiem, kas ir tālu no etnocentriskās inerces, "civilizāciju aliansei" dod daudz vairāk nekā jebkurš cits politiskais rullis.
Shimazaki gadījumā un kopš esmu iesaistījies etnoloģiski, nav tā, ka mēs būtu japāņu raidītāja priekšā kā uzstādījums vai īpaša sižeta motivācija. Patiesībā viņa jau raksta savas pašreizējās Kanādas adoptētajā franču valodā. Bet skaidrs ir tas, ka savdabība šūpulī un mineta plūst arī literatūrā. Un tur jūs mācāties, izprotot varoņus, kas izraisa ļoti attālu motivāciju, mēs esam radījuši mūs, pateicoties empātijai, ko mums rada katra lasīšana.
Īsāk sakot, lasot Šimazaki, mēs atgūstam minimālistisku, bet detalizētu eksistences punktu, tiklīdz esam kļuvuši par rūpīgiem dvēseles novērotājiem. Mēs kļūstam par dīvainiem zeltkaļiem, kas tuvojas viņu raksturu dziļākajiem instinktiem. Tas viss pateicoties gandrīz atomu pieejai viņa varoņiem, sākot no emociju šūnām un beidzot ar ilgošanās garu.
Top 3 ieteicamie Aki Šimazaki romāni
Yamato sirds
Stāsti par neiespējamām mīlestībām, kā zobeniem sakrustotas sirdis un neizbēgamas saistības pret visnelaimīgākajiem likteņiem joprojām ir avots, no kura izglābt romantisma punktu, kas japāņu gadījumā ir saistīts ar daudziem citiem ārkārtīgi interesantiem aspektiem, piemēram, goda jēdzienu. Vēstures atrašanās vietas kontrasts Japānā, kas pēc Otrā pasaules kara atdzimusi no posta, piedāvā vēl sarežģītāku scenāriju dažiem varoņiem, ar kuriem mēs vēlamies, lai pasaule beidzot pagrieztos pretējā virzienā ...
Aoki Takashi ir trīsdesmit gadus vecs un strādā prestižā Tokijas uzņēmumā, kas prasa absolūtu laiku un centību no saviem darbiniekiem. Mīlestības dzīvei gandrīz nav vietas, taču Takasī vardarbīgi un negaidīti iemīlas reģistratūrā Yuko, ar kuru viņš dalās franču valodā. Kopā viņi sāk skaistas, ikdienas rituālu pilnas attiecības, kuras tiek apdraudētas, kad spēcīgās Sumidas bankas mantinieks viņu pamana un oficiāli lūdz tēvam roku.
Lai gan viņš raksta franču valodā, Šimazaki pieder tai pašai lielo mūsdienu japāņu rakstnieku līnijai kā Haruki Murakami, Hiromi Kawakami un Yoko Ogawa ar šo unikālo jutekliskuma un melanholijas kombināciju un uzmanību mazajām un lielajām izmaiņām dabā un cilvēciskajā dvēsele ..
Hôzuki, Mitsuko grāmatnīca
Vecā grāmatu skapja aromāts izplatās no gaismas pavedieniem, kas filtrē starp tā tilpumiem. Un tur, kur tumsa starp plauktiem karājas pār mums ar tās nebeidzamo stāstu ēnām un nepieejamo gudrību, tāds grāmatu tirgotājs kā Mitsuko zina visu, kas var notikt, neskatoties uz šķietamo klusumu ...
Mitsuko ir lance grāmatnīca, kas specializējas filozofiskos darbos. Tur viņš mierīgi pavada dienas kopā ar māti un Taro, savu kurlmēmo dēlu. Tomēr katru piektdienas vakaru viņa kļūst par viesmīli augstākās klases saimnieces bārā. Šis darbs ļauj viņam nodrošināt savu finansiālo neatkarību, un viņš augstu vērtē sarunas ar intelektuāļiem, kas bieži apmeklē uzņēmumu.
Kādu dienu veikalā ienāk jauna sieviete meitas pavadībā. Bērni uzreiz piesaista viens otru. Pēc dāmas uzstājības un, lai iepriecinātu Taro, neskatoties uz to, ka viņš parasti izvairās draudzēties, Mitsuko piekrīt viņus redzēt vēlreiz. Šī tikšanās var apdraudēt jūsu ģimenes līdzsvaru.
Aki Šimazaki šeit pārbauda mātes mīlestības būtību. Ar lielu smalkumu viņš apšauba saišu šķiedru un izturību.
Nagasaki kvintets
Liela zvērība beidzas ar vissliktāko rīcību, ar draudīgu patricīda paveikšanu. Šis romāns maina savu uzmanību no bumbu traģēdijas uz iekšējo mehānismu, kas arī uzspridzināja Jukiko pasauli ...
Visas dzīves laikā Jukiko dzīvoja ar briesmīgu noslēpumu: 9. gada 1945. augusta rītā, pirms bumbas uzlikšanas Nagasaki, viņa nogalināja savu tēvu. Vēstulē, kas atstāta meitai pēc nāves, viņa atzīst noziegumu un atklāj, ka viņai ir pamāte. Drīz vien atklāsies, ka ne tikai Jukiko glabā neaprakstāmus noslēpumus. Personīgie stāsti ir savijušies ar vēsturiskiem notikumiem: Otrais pasaules karš Japānā, konflikti ar Koreju, 1923. gada zemestrīce. Paaudzes seko viena otrai, kamēr parādās skaidrs sabiedrības portrets - japāņi, pretrunu pilni un saistīti ar tās tradīcijām ...
Fonā daba, pastāvīga un diskrēta klātbūtne, smalka un eleganta kā Aki Šimazaki rakstītais: vējš, kas glāsta vaigu, mākoņi smacējošās vasaras debesīs, ugunspuķes, kas lido pāri strautam, wasurenagusa zilā zāle, kamēlijas Nagasaki mežā. Īsi, izsmalcinātas vienkāršības, dažkārt smalki poētiski, citādi jutekliski teikumi, kas saskaras ar privātām un universālām drāmām un caur kuriem pat visdumjākais stāsts galu galā tiek atrisināts ar vieglumu, kādu Šimazaki spēj to iepludināt.
1 komentārs par "3 labākās Aki Shimazaki grāmatas"